"Par mācību priekšmeta "Mūzika" stundu skaitu no 1. līdz 6. klasei"

DZIESMU SVĒTKU BIEDRĪBAS OFICIĀLĀ VĒSTULE

JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJAS OFICIĀLĀ VĒSTULE

  

 

Biedrība "Dziesmu svētku biedrība"

K. Barona iela 39 - 1, Rīga, LV – 1011, tel. 29414158, vienotais reģ.Nr. 40008147829


 

Rīgā, 2018.gada 24.novembrī

Latvijas Republikas Ministru kabinetam
Izglītības un zinātnes ministrijai
Valsts izglītības satura centram 

Informācija:

Kultūras ministrijai
Latvijas Nacionālajam kultūras centram
J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai

Par mācību priekšmeta „Mūzika” stundu skaitu no 1. līdz 6. klasei

Dziesmu svētku biedrība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Nacionālā mūzikas padome, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija, Latvijas Vokālo ansambļu asociācija, Lūcijas Garūtas fonds, fonds “Nāc līdzās”, Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti, Dziesmu svētku biedrības atbalstītāji, Goda virsdiriģenti, kā arī virsdiriģenti pilsētās un novados (turpmāk – virsdiriģenti) ir iepazinušies ar Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (VSS-1039).

Atbalstot pozitīvas plānotās pārmaiņas pamatizglītībā, biedrības un virsdiriģentu stingra prasība ir saglabāt stundu skaitu mācību priekšmetā “Mūzika” no 1. līdz 6. klasei - līdzšinējā apjomā. Tās attiecīgi ir divas stundas nedēļā, atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr.468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 24.pielikumam „Pamatizglītības programmas paraugs”.  

Šim viedoklim pamatā ir ilgstošā profesionālajā darbībā uzkrātā pieredze ar dažādām vecuma grupām, t.sk. darbā vispārējās izglītības iestādēs. Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijas kultūrvidē ir veidojusies, nostiprinājusies un attīstījusies jau 145 gadus. Latvijas Kultūras akadēmijas veiktie pētījumi (2013, 2017) apliecina, ka tradīcijas pēctecība sniedzas vairākās paaudzēs.  Latvijā Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienu veido 29% sabiedrības.

2018.gada vasarā Latvijas un starptautiskā sabiedrība kārtējo reizi bija lieciniece mūsu nacionālās bagātības – par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūrasmantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas – izcilībai. Kā zināms, šīs tradīcijas pamats ir kora dziedāšana a cappella (kora dziedājums bez instrumentāla pavadījuma). Tas attiecas uz dažāda vecuma dalībniekiem, kas iesaistās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, bet, jo īpaši uz skolas vecuma bērniem un jauniešiem, kad veidojas viņu izpratne, attieksme un vērtību sistēma par dažādām dzīves parādībām - arī kultūru, tradīcijām. Lai Mežaparka Lielajā estrādē vismaz 15 000 dziedātāju lielais kopkoris skanētu atbilstošā mākslinieciskajā līmenī, tam pamatā ir regulārs un mērķtiecīgs darbs, apgūstot un praktizējot dziedāšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Vēršam uzmanību, ka mazinot mācību priekšmeta “Mūzika” nozīmību pamatizglītībā, ilgtermiņā būtiski palielinās risks Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai. Vēlamies uzsvērt, ka saglabāt Dziesmu un deju svētku tradīciju ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu uzdevums un atbildība.

Ņemot vērā iepriekš teikto, Dziesmu svētku biedrība un tās atbalstītāji aicina Pamatizglītības standarta projekta sagatavotājus - Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības satura centru - izvērtēt situāciju un pieņemt atbildīgu lēmumu, lai ne tikai saglabātu stundu skaitu mācību priekšmetā “Mūzika” no 1. līdz 6. klasei līdzšinējā apjomā, bet arī spertu atbildīgus soļus, lai nodrošinātu kora dziedāšanas stundas visās Latvijas skolās visā mācību ciklā (no 1. līdz 12. klasei), par ko Dziesmu svētku biedrības pārstāvji vienojās ar Izglītības ministru 2018. gada 21. septembra tikšanās reizē.

Vēstules saturu līdz 25.11.2018 ir akceptējuši:

Dziesmusvētku biedrība (288 biedri),
Latvijas Komponistu savienība (118),
Latvijas Radošo savienību padome,
Latvijas Nacionālā mūzikas padome,
Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija,
Latvijas Vokālo ansambļu asociācija (125 biedri),
Lūcijas Garūtas fonds,
Fonds “Nāc līdzās”,
Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”,
23 Dziesmu svētku biedrības atbalstītāji,
10 virsdiriģenti.

Parakstu vākšanas iniciatīva turpinās. Atbalstu ikviens var paust - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..


Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs

Ints Teterovskis

 

 

 

Free Joomla! template by L.THEME